Kristīgā pasaule piemin Vasarsvētku laiku, jo tie savā būtībā ir kristīgās Baznīcas dzimšanas laiks. Jeruzālemē notika apbrīnojams notikums. Dievs bija uzrunājis cilvēci, sūtot Jēzu Kristu un tagad Svētais Gars to ļāva katram dzirdēt savā valodā. Dievs vienmēr uzrunā cilvēkus saprotamā veidā. Kā rezultāts bija klātesošo atgriešanās pie Dieva.
Vasarsvētki atklāj trīs Dieva darbības nodomus. Vispirms tie padara mūs līdzīgākus Jēzum. Jēzus, sākot savu kalpošanu, saņēma Svētā Gara svaidījumu. Mācekļi to saņēma un Apustuļu darbu grāmatā lasām, ka apustulis Pēteris pasludina: Atgriezieties no grēkiem, un lai jūs ikviens topat kristīti Jēzus kristus vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu (Ap.d.2:38).
Vasarsvētki ļauj baudīt Dieva Valstību. Tiem bija sadraudzība savā starpā, tie bija vienoti lūgšanās, maizes laušanā un apustuļu mācībā. No tumsas tie bija ienākuši Dieva gaismā un tas ir arī mūsu piedzīvojums. Tur, kur skan Dieva Vārds, kur tas skar cilvēku sirdis, sabiedrība mainās.
Trešais Dieva nodoms Vasarsvētkos ir pasludināt Evaņģēliju. Ja tas ir skāris mūsu sirdi, mainījis to, mūsu dzīve sāk to pasludināt. Reizēm mēs pasludināšanu saprotam tikai kā vārdus, bet visskaļāk sludina mūsu dzīve.
Vasarsvētki – pieminot tos, atcerēsimies Dieva lielos un varenos darbus kā arī Svētā Gara klātbūtni mūsu dzīvē. Svētīgus Vasarsvētkus un prieku kalpot tam Kungam!